28. V. Zacharska Latgalē.

Dzeivuoja vīns zemnīks, kuram beja vuords Andryvs Skups. Itys zemnīks vīnu raizi puordevja vīnu vazumu sīna, un pajimdams naudu, brauc uz sātu. Tūlaik beja zīma, ļaud's braukuoja ar rogovym. Zemnīks braukdams uz sātu atsagula rogovuos, kur beja vjāl drusku sīna. Kai jis braucja, nu kārmyna jam izkryta sīnā tei nauda, kuru jis dabuoja par sīna vazumu. Andryvs Skups atbraucja uz sātu izjiudzja zyrgu, a rogovys pametja uorā pogolmā. Pa pogolmu staiguoja gūteņa, suoka ēst tū palykušū sīnu un apēdja ari Andryva naudu.

Sātā Andryvs tveras, ka nav naudys, suoka jis vysur mekleit, bet nikur navarēja atrast. Jis dūmuoja, ka naudu jam nūzoga juo dāla sīva. Sadūmuoja Andryvs braukt pi vīnas burves kab jei pasaceitu, kur propula juo nauda. Nūbraucja Andryvs un pajāmja leidza sovu mozu meitini. Kod Andryvs atbraucja pi tuos burves, juos naatroda sātā. Jis pajāmja meitini un pasādynuoja jū uz cepļa, a pats izguoja uorā, sazatopa ar burvi un izstuostēja jai sovu nalaimi. Burve soka Andryvam: «Tu pagaid tja uz pogolma, es īšu uz ustobu un izzynuošu.»

Andryvs palyka uorā, a buoba īguoja ustobā un suoka nazkū pa kluseņem runuot. Meitiņa, sēdeidama uz cepļa, vysu redzēja un dzierdēja, kū dora buoba. Pazacēļa greida, izleida uozīts un vaicoj buobai: «Kū tev vajag? Kam tu mani sauci? » Buoba soka: «Pasok tu maņ, kas zemnīkam Andryvam nūzoga naudu?»

Uozīts atbilda: «Ituo zemnīka naudu apēdja juo gūvja ar sīnu. Bet tu jam par itū narunoj, a pasok, ka naudu nūzoga juo vadakla zemnīks par itū nūsiss sovu vadaklu, a mvusim byus vīna dvēseļa.» Pasaceidams itūs vuordus, uozīts puorkrita caur greidu. Buoba izguoja uorā un izstuostēja zemnīkam, kai pasacēja jai uozīts, kurijs nabeja uozīts, bet pats vains.

Andryvs pajāmja sovu meitini, nūbraucja uz sātu un grybēja nūsist sovu vadaklu, bet tod meitiņa vysu izstuostēja, kū jei dzierdēja un redzēja. Andryvs nūkova gūvi un atroda sovu naudu. Tai meitiņa ratavuoja tāva dvēseli nu alnis, a Andryvs nikod vairuok nabraukuoja da burvem.