3. Kleķeŗu Kārlis Ķēčos. Zin. Kom. kr. LP, VI, 61, 5, 16.

Pie Skujenes agrāk pats velns mājojis tā sauktajā Velna pagrabā, Velna alā. Un viens vīrs tolaik ar šo velnu brīnum draudzējies; tam bijusi arvienu naudas, vai cik, kauču ne to mazāko darbu nestrādājis.

Reiz krogā šis velna draugs atkal plītējis. Viņa kaimiņš noskatījies brīnodamies un sācis apvaicāties: «Kur tu ņem tik daudz naudas? Pelnīt tu nepelni un katru dienu dzīvo tādā izšķērdībā.»

Kur ņemu? Šonakt iešu atkal pēc naudas; ja patīk - nāc līdz, gan jau tad redzēsi.»

Labi, nogaidījuši pusnakti un gājis līdz. Aizgājuši pie Velna alas - izšķērdējs lien tur iekšā un aicina šo arī. Iegājuši alā - ala pilna ar čūskām, kaupiņiem, kādiem nekādiem rāpuļiem un pie galda, kā kungs, sēdējis pats velns. Bet ieraudzījis šovakar divus ienākam, prasījis izšķērdējam: ko to otru te vedis?

Tā un tā - viņš arī gribot naudu. «Labi!» velns atteicis un tūliņ licis klātpienācējam labās rokas mazajā pirkstiņā iegriezt brūci un ierakstīt ar asinim savu vārdu velna grāmatā, kas turpat uz galda gulējusi. Bet šis vīrs tik ātri gan nu neklausījis - atteicis: viņš vienā vietā esot pierakstīts jau ar Jēzus Kristus asinim un citā grāmatā viņam vairs netiktos rakstīties.

Un tiklīdz to bija izteicis, alā sacēlies briesmīgs viesulis un izsviedis gudrenieku pa durvim laukā. Pārgājis mājā un stāstījis piedzīvojumu citiem. Norunājuši otrā rītā pa visiem kopā Velna

pagrabu izmeklēt. Labi. Sagājuši iekšā - ko nu atraduši? Atraduši izšķērdēju, labo velna draugu, beigtu: galva bijusi apgriezta otrādi, ģīmis uz muguru, pakausis uz krūtim.

Sarunājuši velna draugu turpat pagrabā atstāt un pagraba tukšumu piebērt ar zemēm, tad jau būšot viņam kaps labu labais. Un tā tad arī noticis.

Bet pēc kāda laika vienam svešniekam pašā pusnaktī vajadzējis velna drauga kapam garām braukt un neticis garām: viens apturējis zirgu un aicinājis, lai panākot tepat pie tā kaķa nogrābi Dieva tēva vārdā trīs saujas zemes, būšot labi aizmaksāt. Neko darīt - gājis arī un padarījis to mazumiņu. Bet kad atnācis pie zirga atpakaļ, tad aicinātājs iedevis par to labumu zelta gabalus un teicis, ka nu varot braukt.

Ļaudis otrā dienā atraduši velna drauga kapu atraktu un mironi izņemtu. Un no tā laika velnu šinī vidū nemanījuši.