6. Velta Loze Drustos.

Reiz viens ķesteŗa dēls gājis kopā ar kādu ļoti dievbijīgu un lēnas dabas puisi mācībā. Savas lēnās dabas dēļ puisis bijis iesaukts par Lēno. Ķesteŗa dēls spēlējis ļoti daudz uz kārtim.

Reiz viņš gribējis arī Lēno piedabūt pie kāršu spēles. Kad Lēnais nebijis ar mieru, ķestera dēls tam piedraudējis ar nāvi. Tā nu norunājuši ar, bet ķestera dēls gribējis iet baznīcā kārtis spēlēt. Lēnais gan pretojies, bet ķestera dēls beidzot viņu piespiedis darīt pēc sava prāta. Mācības puišiem Lēnais teicis, ka aizejot pārgulēt pie ķestera dēla, bet ķestera dēls mājā teicis, ka aizejot pārgulēt pie mācības puišiem. Tā nu abi aizgājuši uz baznīcu. Lēnais no bailēm trīcējis vien. Iesākuši spēlēt. Te pienācis smalks kungs un teicis, lai šo arī piejemot pie spēles. Ķestera dēls gan drusku satrūcies, bet tūliņ prasījis kungam, kas tad šis tāds esot. Šis teicis, ka esot kāds no baznīcēniem. Esot vēl tāpat pa baznīcu skatījies un nedabūjis ne apskatīties, kad baznīca bijusi aizslēgta. Nu būšot labi: šie izlaidīšot. Sākuši spēlēt. Bet Lēnajam visu laiku tā kā bailes vien bijis. Te Lēnajam izkritusi kārts, un viņš to augšā jemot, ieraudzījis, ka svešajam ir viena zirga, otra govs kāja. Lēnais tūliņ nopratis, ka labi nav, un pārmetis krustu. Svešais kungs ticis tāds nevaļīgs un teicis, lai to trešo dzenot prom, tā trešā nemaz nevajagot. Ķestera dēls atlaidis ar' Lēno, bet pieteicis, lai nevienam nesakot, kas še noticis. Lēnais skrējis, ko mācējis, uz mācītāja muižu pie biedriem. Tur viņš stāstījis, ka ķesteŗa dēlam esot sabraukuši viesi, un šo esot atlaidis uz māju. Otrā rītā ķestera dēls uz stundām nebijis ieradies, un ķesteris sācis prasīt pēc sava dēla. Lēnais raudādams visu izstāstījis. Nu skrējuši uz baznīcu dēlu meklēt, bet atraduši tikai saplosītus drēbes gabalus un atsevišķas miesas daļas.