12. Augusts Ādleris, Z. Lancmaņa kr.

Krišus avotiņš atrodas kādas verstes pusotras no Jaun-Gulbenes Gulbīša uz ziemeļiem, netālu no Villenieku mājas, Līpiņu kalna piegāzē.

Agrāk avotiņa neesot bijis, bet tai vietā audzis liels ozols. Ozolā dzīvojis vecs ūpis, kas bijis pats velns. Naktīs ūpis dobji vaidējis un apkārtējiem ļaudim ūpja vaidēšana nepatikusi. Reiz viens stiprs vīrs, vārdā Krišus, apņēmies ūpi aizdzīt, paņēmis dakšas, aizgājis un noslēpies ozola dobumā. Tā ap pusnakti ūpis bijis klāt un sācis vaidēt. Krišus ar dakšām ūpi nodūris, paņēmis to un gribējis nest uz māju. Piepēži ūpis atdzīvojies un palicis par velnu. Velns sagrābis Krišu un ar tādu sparu rāvis viņu ozolā dobumā, ka ozols sašķīdis drupatās un nogrimis zemē, līdz ar velnu un Krišu. Palicis tikai iedobums, no kura sācis sūkties ūdens. Tā cēlies avotiņš, ko ļaudis vēlāk nosaukuši Krišus vārdā par Krišus avotiņu.