15. Artūrs Spuriņš Vijciema pag. J. A. Jansona kr.

Reiz vienas mājas saimnieks ar velnu dzīvojis uz vienu roku, bet citi mājas iedzīvotāji tam nav piekrituši. Saimnieks dzīvojis dzīvojis, bet ar katru dienu palicis nelāgāks. Pats viņš to nevarējis izskaidrot. Reiz pie saimnieka pienācis mājas vecākais puisis un kautko klusām stāstījis. Pēc tam saimnieks vairāk dienas bijis ļoti nopietns un kautko vienmēr pārdomājis.

Vienā svētdienā saimnieks aizgājis uz pirti pērties. Te piepēži visus mājiniekus izbiedējis stiprs kliedziens, kas nācis no pirts. Ar visu spēku pirts durvis tika atgrūztas vaļā, un saimnieks tīri bāls izskrēja ārā no pirts. Labu laiciņu viņš nerunāja, pēc tam tas dabūja valodu un sacīja, ka velns viņu gribējis noķert un aizvest par to, ka viņam vairs nekalpojot. Labu laiku bijis miers, bet vienu sestdienu velns atkal atnācis un aiznesis saimnieku. No tā laika saimnieks zemes virsū neesot redzēts.