17. A. Vaskis Tukumā.

Zantes muižas kungam saslimusi cienmāte. Pie kungiem kalpojusi meita, vārdā Zapa. Zapa redzot: ienākot divi melni kundziņi ar baltām krāgām priekšā, parunājoties ar cienmāti un atkal aizejot. Kundziņi nākuši trīs dienas no vietas. Trešā dienā cienmāte uzcēlusies no gultas apģērbusies par brūti un gājusi kundziņiem līdzi: kundziņi pa priekšu, šī no pakaļas. «Zapa, nes manu šlepi,» teikusi cienmāte kalponei un to atkārtojusi uz katra sliekšņa. Uz trešā sliekšņa, kur sācies tumšs gaņģis, kundziņi pārvērtušies par diviem melniem suņiem, sagrābuši cienmāti un aizrāvuši prom, bet kalpone atradusies tumsā uz verandas. Kungs prasījis kalponei, kur palikusi cienmāte. Zapa visu izstāstījusi. Tad kungs piekodinājis kalponei par notikušo nevienam neko nestāstīt, par ko apsolījis tai māju, kādu vien tā izvēloties viņa apgabalā. Kungs rīkojis cienmātei lepnas bēres, bet zārku apglabājis bez cienmātes - tukšu. Vēl šobaltdien, ļaudis runājot, ka pie Zantes muižas atrodoties elles vārti.