23. V. Zacharska no A. Strodes Bukumuižas pag. Latvju kultūras kr.

Vīnā mīstiņā dzeivuoja vīns pops ar sovu sīvu. Aiz mīstiņa beja mežs un par tū mežu guoja lela upe. Vīnu reizi vosaras laikā popa sīva sadūmuoja īt uz upi mauduotūs. Atīt jei uz upi meža maliņā, nūvylka drēbes un īleida yudenī. Kad jei īleida yudenī, nazkas satvēŗa jū aiz kuojas. Jei cīši sasabeida un napaspēja paklīgt, kai verās: nu yudeņa izlein valns un prosa jū īt pi juo uz yudeņa kēnesti. Popa sīva ar lelom dusmem jam atbildēja: «Pi tevis nikod naīšu! Es lobuok īšu pi paša valna, bet na pi tevis!»

Jej mudri apvsylka drēbes un nūskrēja dreižuok uz sovu sātu. Tai puorguoja nazcik laika.

Vīnu reizi pops ar sovu sīvu izguoja pastaiguot mežā pa upes molu. Staigoj jī un runoj vīns ar ūtru. Verās pops, ka nu upes izlein valns un soka popam: «Kai tu vari staiguot ar munu sīvu?»

Pops nasavēra uz valnu un puorsakristīja. Valns tyuleņ pazuda. Pops vaicoj sovai sīvai: «Vai tu redzēji valnu?»

Sīva jam atbildēja: «Nā, varbyut, ite tev tai pasaruodīja?»Tai jī nūguoja tuoļuok. Suoka pops bučuot sovu sīvu un ve rās: otkon preti stuov valns. Pops puorsakristīja un valns pa zuda. Otkon pops vaicoj sīvai: «Vai tu redzēji?» Sīva soka, ka jejnikuo naredzēja. Pops soka sīvai: «Vajag drusku pasēdēt uz zuolītes.» - Jī grib jau sēstīs un verās pops: otkon preti stuov valns. Pops sasadusmuoja un kai lyka ar vāzu valnam par golvu, valns pasasmēja un otkon pazuda. Sīva vaicoj popam: «Kas tev taids šudiņ ir? Es nikuo naradzu, bet tu tik ar valnu navari apsamīrinuot?»

Tūlaik pops soka sīvai: «Īsim uz sātu, vajag palyugt Dīvu. Varbyut es daudz pīgrākuoju?» Jī suoka īt uz sātu, un lai taišņuok tiktu tur, pops soka: «Īsim par pūru!»

Daīt jī pi pūra un sīva soka: «Man baist īt par pūru, īsim lobuok apleik.»

Bet pops soka: «Es īšu.» Kai guoja, tai pops īkrita pūrā un nūsleika. Sīva verās, ka pops nūsleika, stuov un dūmoj. Verās sīvai preti stuov valns un soka: «Tu esi muna! Tu pīmin, kad tu mauduojīs un pasacīji, ka labuok īšu pi paša valna!»

Sīva gribēja vēļ kū runuot, bet valns satvēŗa jū un nūnesja uz sovu elni. Tī dzeivoj popa sīva un pops pats un kolpoj valnam.