2. E. Krastiņš Varenbrokā, Folkloras krātuvē.

Reizi vienam apnicis dzīvot. Domā: «Labāk pakāršos.» Domāts - darīts. Viņš paņem valgu un uzkāpj uz rijas. Vienu galu piesien pie spāres un to cilpu sev ap kaklu. Laizdamies no rijas zemē saka: «Dieviņ, nāc par palīgu pakārties!» Kā laidies, tā valgs pārtrūcis. Viņš pacēlis galvu uz augšu, skatās: ka otrā valga galā sēd jaunskungs. Tas saka uz tā cilvēka: «Ak tu muļķis, kam sauci tādu par palīgu, kas valgu raun pušu. Lūk, i nepakāries, tik skāde vien par valgu. Būtu mani piesaucis, jeb ar nekā nebūtu teicis, tad pie diega ar būtu pakāries un nebūtu trūcis.»