4. Kleinhofu Fricis Naudītē. Jkr. V. LP, VII, I, 63, 7.

Reiz kratīja muižas meitas lopiem ēdamo laidara augšā. Sāka runāt: «Diezin, kā tad ir, kad kaŗas?» un gribēja pamēģināt kārties. Dabūjušas striķi, tās norunāja, ka vienai jāiet kārties; bet jā slikti ies, tad citām jāiet palīgā. Kā runāts, tā darīts. Bet tik ko meita karādamās sāka bļaut un citas gribēja palīgā iet, te piestājās pie meitas liels, gaŗš tēviņš. Meitas no viņa sabijās un nedrīkstējušas palīgā iet. Pa tam meita bija nokārusies.