9. J. Atteka no 42 g. v. M. Dukātes Nīcā.

Vienam saimniekam bijušas divas mazmeitiņas, otram puika. Vienu dienu šie spēlējoties visi sarunājuši iet provēt rijā kārties, un ar tādu norunu: kā pacels mazu kraģīti, lai varētu pietikt pie vaiga, bet kad tas valgs būs jau rīkli aizrāvis, tad svilps, lai paceļ atkal kraģīti, kā tiktu vaļā. Labi, puika provējis pirmais. Kā šīs atņem to kraģīti nost, puikam tūlīt aizvelk rīkli un nu gribētu švilpt, bet nevar. Šis nu stirinot kājas un meitenes gribētu pacelt kraģīti, bet tūliņ ir priekšā tāds mazs sarkans vīriņš un neļaun. Meitenes pārbijušās un skrej mājā, cik vien var. Tēvs nu meklējot mājā puiku, bet nekur nav, meitenes arī neteic. Beidzot atraduši rijā un nevarējuši izprast, kas tik mazam puikam būtu bijis par iemeslu pakārties.