10. J. Luters Otaņķē pie Nīcas. K.Lielozola kr.

Vienā rijā sagājuši puikas un gribējuši zināt, kā iet, kad kaŗas. Puikas uztaisījuši kārtavas. Viens no puikām teicis, lai viņu pakarot, bet kad šis sākšot stirināties, lai tad viņam tūliņ apakš kājām pagrūžot klucīti. Tikko puika sācis stirināties, puikas gribējuši klucīti pagrūst. Te no stūŗa izlēcis, melni ģērbies jaunskungs un iesaucies: «Nē, nē, nē, lai nostirinās, lai.» Puikas sabijušies un izskrējuši no rijas ārā. No rīta puiku atraduši zili; melnu kārtavās karājoties.