18. Kārlis Ābels Valkas apkaimē, 1864. g. A. Bīlenšteina kr. LP, VI, 168, 11, 23.

Viens vīrs saderēš, ka būšot desmit reiz pa platu upi pārpeldēt. Tie, kas tur klāt bīši, nav ļāvuši tāpat peldēt, sēši valgu ap vidu. Deviņreiz gan gluž labi pārpeldēš, bet desmito reizi kā ticis uz pašu vidu, tā iegās' dibinā. Kas malā stāvēši, tie gaidīši, gaidīši - nav varēši sagaidīt uznākam, sākuši vilkt pie valga. Izvilkuši vīru ārā - redz: vīram zelta eclēga [atslēga] ap kaklu, un aizlikta jau cie(t), bet aizslēgta vie(n) vēl nov bīsi. Ja vēl druscīn ilgāki būtu iekšā (ūdenī) bīš, kamēr to eclēgu aizslēdz, tad (vīrs) būtu no(st).