1. Briežu Augusts Ērgļos. Jkr. IV, 56, 52. LP, VII, I, 628, 15.

Ērgļu muižas krogā esot dzīvojis krodzinieks, kas ar pašu velnu biedrojies. Kad krogā reiz pa nakti apmetušies ceļinieki, tad Papītis - tā kroģeri saukuši - tos aplaupījis.

Reiz apmeties krogā pa nakti tirgotājs, kas dzirdējis par Papīti, gribējis savu mākslu tam parādīt. Papītis tirgotājam parādījis istabu, kur mantas nolikt. Citi gan tirgotājam lieguši, lai pie Papīša pa nakti nepaliekot, bet tirgotājs nelicies tādas valodas ne dzirdot, sanesis visas savas mantas iekšā, uzvilcis uz visiem stūriem krustus un tad nolicies mierīgi gulēt. Ap pusnakti Papītis izgājis ārā, iesvilpies. Pēc svilpiena viens iegājis pie tirgotāja, bet atkal drīzi iznācis un Papīšam stāstījis, ka ceļinieks esot savas mantas ar tādiem akmiņiem apkrāvis, kādus šis nespējot novelt. Tā no tās reizes amats visiem bijis rokā un Papītis vairs nevarējis nevienu aplaupīt.

Citu reizi ziemas svētkos Papītis puisim pavēlējis zirgu aizjūgt. Puisis prasījis, kuru zirgu jūgt. Papītis atbildējis: to, kas pirmais uz viņu skatīšoties, kad stallī ieiešot. Pirmais paskatījies gadu vecs kumeļš, kuru tad arī puisis aizjūdzis. Papītis ar puisi iesēdušies kamanās un tikko puisis kumeļam uzsaucis, tā arī kumeļš pacēlies gaisā un gājis pa gaisu. Pēc kādas stundas kumeļš apstājies pie lielas pils. Papītis izkāpis no kamanām un puisim pavēlējis kumeļu nojūgt, stallī ielikt un tad pilī ienākt, kurā pats iegājis. Puisis nojūdzis zirgu un ienācis pilī. Še nu viņš redzējis vairāk kungu, kas sēdējuši ap apklātiem ēdamiem galdiem un turējuši maltīti. Papītis arī savam puisim devis ēdienu un teicis uz viņu, lai ēdot, cik gribot, bet lai ķešā no ēdiena nebāžot Puisim ēdiens vareni smeķējis un tas nevarējis nociesties, ņēmis no cūkas cepeša un no desām gabalus arī līdzi, tos aizbāzdams aiz zābaku gariem lieliem. Otrā rītā puisis meklējis pēc saviem gardumiem, bet atradis tikai čūskas līkumu un maza bērna rociņu. Nu tikai atjēdzies, ka.s tas par ēdienu vakar bijis.

Par Papīša nāvi stāsta, ka tas esot nomiris savā kambarī, neviena pie sevis neielaizdams. Velns viņu aiz kājām ap sienām dauzījis un beidzot tā desas ap krogu izvazājis.