Vīnā vīnsātā dzeivuoja veirs ar sovu sīvu. Tyvuokajā cīmā nūmyra mozs bārns un veiru ar sīvu īaicynuoja bērēs. Bēru dīnā zam vokora veirs aizguoja uz bērem, bet sīva palyka muojuos pabeigt audaklu aust. Sīva steidzas un grib mudruok pabeigt sovu dorbu, lai ogruok aizīt uz bērem, bet jai nasaveic: vys pynas un pynas. Ustobā īguoja napazeistama buoba. «Vai īsi uz bērem?» prosa īguojēja. «Īšu, bet pyrmuok gribu audaklu pabeigt aust!» atbildēja sīva. «Dūd, es tev paleidzēšu, bet tu ej spryudu teitu!» soka īguojēja. Sīva tyn spryudus un navar īspēt teit, kai mudri auž īguojēja. Sīva tyna, tyna spryudus un īsavēra, ka īguojēja ar gūvs kuojam. «Rogona jau paša ir!» padūmuoja sīva un nūsabeida. Beidja aust audaklu, īguoja un soka: «Tagad īsim uz bērem! Bet, varbyut, tu ēst gribi?» «Nā, nagribu! Tyuleņ aizīsim uz bērem un tiksim uz lelom vakariņom!» atbildēja sīva. «Z jau manis nūsabeidi!» soka īguojēja. «Nā, nanūsabeidu!» atbildēja sīva. «Es radzu, ka tev gribis ēst, tuodēj tyuleņ atnesšu!» pasacīja, izguoja un aizguoja. Sīva palyka prīcīguoka, ka izdabuoja nu ustobas nalyugtu vīšņi un, salasījuse vysas rožoncas un škaplerus, aizsēja durovas, bet paša atsametja ceļūs un skaita puotorus. Na par ilgu. laiku pi sinču durwom pīguoja rogona un radzādama, ka durovas aiztaisītas, suoka klīgt: «Atraisi važas un laid mani īškā!» Bet sīva vys skaita puotorus. Radzādama, ka juos nalaiž īškā, rogona suoka grauzt sinču durovas. Grauzja, grauzja, iz,grauzja

Ielu caurumu un īleida sincēs, bet ustobā navarēja tikt. Otkon rogona suoka grauzt ustobas durovas un iz&127;rauzja lelu caurumu, bet sīva ws skaita puotorus ni dzeiva, ni myruse. Tikkū rogona ībuozja kuoju pa caurumu Ieist ustobā, gailis aizdzīdudja, nazkas sincēs aizbrakšēja un rogona pazuda. Naktī atguoja veirs un breinuojas radzādams, ka sinču un ustobas durovom izgrauzti caurumi. Veirs pa caurumim īleida ustobā un redz, ka sīva nūsabeiduse skaita puotorus. Sīva izstuostīja veiram sovu nalaimi un aizguoja obi gulātu. Reitā veirs pīsacēļa nūguoja zyrgam ēst dūtu. Sincēs nazkaids taids solts pīsadyura jam pi kuoju. Veirs atsagrīzja un īsavēŗa mozū myrūnīti, kuru vakar ,t?aglobuoja. Tai rogona gribēja sīvu pabaruot ar nabašnīka gaļu un tad nūnuovēt.