Velni tiek piemānīti.

8. G. Borozinska Borkovā.

Zvejnieks piezvejojis zušus, uzkūris uguni un sācis tos cept. Pienācis velns un jautājis: «Ko tu te cep?» «Zušus,» atbild zemnieks. Velns prasījis, lai dodot viņam arī kādu zuti, bet zemnieks atbildējis: «Ej paķer, tur kārklu malā ir.» Velns gājis ar. Kārklu malā Velns ieraudzījis čūsku, noturējis to par zuti un gribējis noķert, bet čūska ieskrējusi kārklu krūmā. Velns, sava zuša meklēdams, izlauzījis kārklu krūmu. No tā laika kārklu krūmi augot izlauzīti.

Piezīme. Šo variantu var pieskaitīt arī pie kosmogoniskām teikām, bet tā kā te nav Dievs pieminēts, tad teika ir ievietota šeit. P. Š.