4. M. Garkolne no 35 g. v. J. Strodes Višķos. Latvju kultūras kr.

Vīns cylvāks guoja dorba maklātu un īguoja lelā mežā. Atguoja vokors. Cylvāks īkuopja eglē un uz egles zorim puorgulēja par nakti. Reitā otkon laidjās un īt tuoļuok. Mežā paspeidēja gaismiņa un cylvāks guoja uz gaismiņas pusi. Cikom jis izguoia nu meža, jau beja zam paša vokora. Meža molā stuovēja lels krūgs un nu tuo krūga vysi ļauds guoja uorā. Cylvāks suoka prasītīs uz nakts muojom, bet ļauds soka: «Itymā krūgā nivīns cylvāks navar par nakti puorgulēt, tu ari te napuorgulēsi!» Cylvāks tūmār īguoja krūgā, izkuopja uz cepļa un guļ. Pašuos pusnaktīs pīskrēja pylns krūgs vālnu un suoka dalīt naudu. Dalīja, dalīja, bet navar sadalīt, un suoka streidētīs. «Nav klybuo valna, tys sadalītu!» atsasaucja vīns valns. Atskrēja ari klybais un sadalīja naudu, bet sabērt kamā nabeja. «U, kaids uz cepļa guļ lobs moks! Vajag tik uodu izkratīt!» soka vīns valns un, izkuopis uz cepļa, atsagula pi tuo cylvāka. Gulēja, gulēja- valns izlyka uz cylvāka sovu asti. Cvlvāks nūgryudja asti. Valns otkon izlyka sovu kuoju. «Guli mīrīgs!» aizklīdzja cylvāks, valna kuoju nv sevis nūgryuzdams. Valns vys narimst. Tad cylvāks pagyva valnu aiz astes un suoka sist vysus valnus. Valni izbāgalēja kur kurs un naudu atstuoja. Cylvāks pajēmja naudu, aizguoja uz sātu un dzeivuoja laimīgs.