9. Skolniece K. Krilova Streņčos.

Reiz dzīvojis Virslavas pirtī vecs vīrs. Šo vīru saukuši par Miķeli. Vienu nakti Miķelis dzirdējis uz pirts krāsns kaut ko dancojam. Miķelis uzšķīlis uguni un skatījies uz krāsnsaugšas. bet nekā neredzējis. Viņš uguni nodzēsis un gājis atpakaļ savā gultā. Te uzreiz Miķelis dzirdējis, ka kāds danco atkal uz krāsns. Miķelis cēlies augšā no savas siltās guļas vietas un gājis ārā. Viņš nogriezis no sērmūkšļa koka resnu zaru un iztaisījis spieķi. Uz šī spieķa Miķelis uzgriezis deviņus krustus. Otrā naktī dancotājs bijis atkal klāt. Nu vecais Miķelis paņēmis sērmūkšļa spieķi un sācis sist dancotāju. Bet dancotājs nebēdzis, tikai dancojis savu trako jakti.

Kādā rītā viena sieva gājusi uz pirti pēc spaiņiem. Roka viņai bijis koka kauss ar kvēlošām oglēm. Ar šīm oglēm sieva gribējusi iekurināt krāsni. Sieva kā vērusi pirts durvis vaļā, tā redzējusi uz krāsns tupam lielu, melnu, pinkainu suni. Suns atplētis muti līdz pat ausim vaļā un gribējis sievieti saplosīt, bet sieviete grūdusi viņam ar oglēm kvēlošo kausu rīklē. Suns kaukdams ieskrējis pirts krāsns kaktā un pazudis. No tā laika vairs neredzot Virslavas pirtī šāda melna suņa. Šis melnais suns bijis pats velnu ķēniņš.