11. Āronu Matīss Bērzaunes Brencēnos. LP, V, 157, 46, 44.

Viens medinieks mežā apmaldījies. Naktī sakūris uguni, saķēris upītē zivis, samaucis iesmā un nu cepis vakariņas. Te atlīdis velns, tas atkal samaucis savā iesmā vardes, notupies otrpus ugunskura un arī cepis, pie kam cepdams arvienu līdis mediniekam tuvāk, arvienu tuvāk. Beidzot medinieks saskaities un kŗāvis ar iesmu velnam tā pa pakausi, ka tireņu tireņiem aizskrējis.