6. Pēteris Sebeža Gulbenē. LP, VII, I, 473, 5.

Reiz braukuši divi ceļa vīri ap pusnakti pa lielu mežu. Braucot zirgs apstājies un nekust no pēdām, lai nosit. Apskatījušies labi un ieraudzījuši zirgam pie galvas lielu melnu vīru. Tas saņēmis zirgu pie galvas un turējis. Nu klieguši un draudējuši, bet vells zirga nelaidis un nelaidis vaļā. Tad viens ceļa vīrs trīs reizes sitis pār loku. Tūliņ vells atlaidies un šie nu braukuši projām. Tikko mazu gabaliņu pabraukuši, dzirdējuši pērkonu speŗot. Atskatījušies atpakaļ: lieli, melni dūmi vien cēlušies gaisā tai vietā, kur vells stāvējis.