Pērkons vajā velnus.

9. Deļļu Hugons-Salncietis Kārzdabā. Jkr. IV, LP, VII, I, 475, 2.

Cesvaines draudzē, netālu no Kārzdabas pareizticīgo kopsētas, atrodas ļoti liels akmens ar iedobumu, ko par Velna akmeni sauc.

Reiz vecos laikos uz šā akmens velns uzsēdies. Te sēdēdams viņš sev bikses lāpījis. Ilkss bijusi tam par adatu. Par nelaimi uz reizi gailis iedziedājies. Velns, to izdzirdējis, devis kājām ziņu. Še sēdot velns iesēdējis akmenī dobumu kā katlu, bet prom skriedams, tas ar kāju izrāvis strautiņu, kas Velna akmenim gaŗām tek.

Piezīme. Tādu pašu teiku stāsta par Velna akmeni Liezeres Ozolmuižas pagastā (LP, VII, I, 477, 7). P. Š.