Pērkons vajā velnus.

15. P. Šmits no sava tēva-tēva Raunā.

Pie debesim parādījušies pērkona mākoņi un viena meitene steigusies no lauka uz māju. Tā ejot viņai uzlaidies viens putniņš uz pleca un šī to saņēmusi un ielikusi savā priekšautā. Bet jo tuvāku nācis pērkons, jo vairāk putns sācis spārdīties, kādēļ meitene to nometusi zemē. Tai pašā brīdī tur spēris pērkons un putna vietā nu pacēlušies tikai zili dūmi ar nejauku smaku. Tas putns esot bijis velns.