17. M. Garkolne no J. Gagas Jāsmuižas pag. Latvju kultūras kr.

Vīnam zemnīkam beja ļūti vuojs zyrgs. Vīnu reizi arūt meža molā, zemnīka zyrgs nūspruoga. Īt zemnīks pa meža molu un bādojas, kai aizdzeivuot cytu zyrgu. Tad zemnīks soka: «Kaut valns īdūtu man naudas, par kū nūpierkt cytu zyrgu! » Tyuleņ valns ar naudu kluot un īdūt zemnīkam poruodā. Valns ar zemnīku nūsarunuoja naudu atdūt cytā godā, un kad atness naudu, aizsvilpuot, tad valns atīs pēc naudas. Zemnīks aizīt uz sātu un dūmoj: «Kur es jemšu naudu, jo nūpierkšu zyrgu, kū atdūt valnam?» Zemnīks zyrga napierk un naudu tur. Kad atguoja poruoda moksuošonas dīna, zemnīks pajēmja naudu un aizguoja uz meža molu. Aizsvilp zemnīks vīnu reizi, bet valns naatskrīn; aizsvilp ūtru reizi, bet valna vys nav. Trešā reizē atskrēja valns un zemnīks runoj: «Es atnežu poruodu!» Bet valns atbild: «Tuo valna, kurs tev aizdevja naudu, jau nav, jū paguojušā godā uz Reigas tylta Pārkyuņs nūspēŗa, tuodēļ pajem itū naudu un pierc sev zyrgu!» Zemnīks atguoja uz sātu, nūpierka lobu zyrgu un dzeivuoja laimīgs.