Cilvēka mirstamais laiks ir nolemts.

7. Krievānu Anna no Br. Eņģeveira Dignājā. LP, VII, I, 522, 7.

Reiz Dignājiešos, netālu no Dūņu kroga viens puisis, liels peldētājs, mūdījis zirgus un pats arī peldējies līdz. Citi puiši, kalnā stāvēdami, ieskatās uz vienreiz, ka viņš sāk grimt. Ātri pieskrējuši, piesvieduši kārti un izglābuši slīcēju. Izvilkuši, atraduši, ka šim kājas sasietas ar melnu saiti.

Jā, lūk, nelabais jau ir visur - arī ūdenī.