9. Jānis Priede 1879. g., Garkalnē. Brīvzemnieka kr. LP, VII, I, 523, 9.

Vienam bagātnieka dēlam bijis tas bridis zināms, kad viņu pērkons nosperšot. Tēvs no dēla nāves ļoti bijies, tādēļ licis uzcelt dzīvojamo ēku no tīras dzelzs un devis dēlam padomu briesmu laikā tai ēkā paslēpties. Pienācis nosacītais brīdis, laiks aptumšojies, pērkons ducinājis jau notālēm. Ko nu jauneklis darījis? Izskrējis no dzelzs ēkas uz pliku klajumu, nometies ceļos un sācis sirsnīgi pērkonu lūgt. Te atskan briesmīgs pērkona spēriens, uguns nozib jaunekļam gar acim, dzelzs ēka sašķīst drupu drupās, bet jauneklis vesels. Viņš bija pērkonu pielūdzies.

Piezīme. Sal. šo un iepriekšējo teiku ar X. sējuma 51. pasakas l., 2. un 3. variantu. P. Š.