Cilvēka mirstamais laiks ir nolemts.

14. H. Skujiņa no 73 gadi vecās Marijas Āboliņas Aumeisteŗos.

Garu laikā vienam puišam nomirusi brūte. Reiz puisis gulēš un jutis, ka šim krūtīs duras adatīna. Puisis izvilcis adatīņu no krekla un iespraudis galda malā. Ka no rīta puisis cēlies augšā, ta uz galda malas sēdēsi šā brūte, kas garu laikā bīsi nomirusi. Nu brūte izstāstīsi puišam un parādīsi caurumu griestos, pa kuŗu šī esot atnākusi un puisis aiztaisīš caurumu cie un brūte vairs netikusi prom. Tā nu ar abi saprecēšies un sadzīvāši laimīgi visu mūžu kopā.