15. A. Gari-Juone no 40 g. v. M. Dortholces Dricānu pag. Latvju kultūras kr.

Vīnam veirarm nūmyra sīva, vuordā Buorbola. Jei bejuse ļūti skaista. Tam veiram gribējās atdzeivynuot sovu skaistū Buorbaliņu, jis aizīt pi bura, kurs pataisa myrūņus dzeivus un var izsaukt nu viņas pasaules. Veirs i prosa, lai būris izsauc juo sīvu. Būris soka: «Labi, es izsaukšu, tikai tu apsūli vuordā juos nasaukt, ka īraudzīsi. Jo pasauksi, tod vysa līta izjuks.» Veirs apsūlēja nasaukt vuordā. Būris pajēmja taidu trauku, īdedzja divi mainas sveces, ībēra traukā zuoles un suoka celtīs tvaiki, ņu reizes taidi kai gulbi, un tad suoka īt sīvas. Būris pi ikkotras pasaruodijušās sīvas prasīja, voi tei nava tova. Veirs vairuok reizes atbildēja, ka nā. Pēc nagara laika pasaruodīja juo Buorbaliņa. Īraudzējis jis bolsā aizklīdzja: «Ak, mīļū Buorbaliņ!» un pi juo kuojom nūkrita sapvvis myrūnis pylns tuorpu.