9. Emīlija Jurkovska Ūziņos. Jkr. IV. LP, VII, I, 32, 4.

Reiz nomiris viens saimnieks mūsu pagastā un nolikts klētī.

Pusdienā viņš izgājis no klēts un saucis puisi, kas ratos gulējis, lai nākot viņam līdzi. Puisim bijis jāiet. Apstaigājuši visus laukus un, pārnākuši mājās, saimnieks atkal zārkā nogulies. Puisis tūliņ pierādījis, ka saimnieks viņu vedis - palags arī bijis slapjš; bet drīzī pēc tam puisis no bailēm nomiris.