6. M. Mālmeistere no 56 g. v. Z. Vērdiņas Nurmuižā.

Reiz dzīvojusi nejauka saimniece, neviena meita nav gribējusi pie viņas dzīvot. Vienu dienu, tā ap pusdienas laiku, saimniece teikusi kalpam, lai nākot pie mājas sagrābt sienu. Kalps gājis arī, šī līdzi. Saimniecei pēkšņi uznāk snaudiens un viņa teikusi, ka iešot pagulēties. Kalps paskatījies uz saimnieci, tā gulējusi muti vaļā. Uzreizi mazs putniņš izlaidies no mutes, bet vēlāk redz to atkal atlaižamies atpakaļ. Kalps pastāsta to mājā citiem. Tie nospriež, ka saimniece ir ragana. «Bet nu gan aizsiesim viņai to dziesmu,» noteicis kalps. Gājis atkal uz lauka sienu grābt, bet vienmēr ap pusdienas laiku nāk saimniecei miegs, un viņa aiziet gulēt. Kalps kādu dienu apgriež saimnieci otrādi. Putniņš atnāk, bet nevar atrast caurumu kur ielaisties, aizlaižas prom. Saimniece paliek beigta guļot.