7. A. Gari-Juone no 95 g. v. L Zaščerinskas Domopolē.

Reiži divi vacuoki veirīši aizguoja uz pļovu un atsagula; vīns tai aizmīg, guļ šņuokdams vīn, a ūtrs naaizmidzs. Naaizmygušais verās: juo draugam ap muti skraida taurinīts nu vīnas puses uz ūtru. Redzi, pyrmmīdzē cylvāku navar mūdynuot, ka pamūdynuotu, to jis nūmiertu. Atsamūst tys, kuram taurinīts ap muti skraideja, pazarūza, nūzažuovoj un soka: «Es tagad gulādams redzēju sapnā lelu, skaistu muoju ar daudzi vysaidim kambarim, tī kambari pībārti pylni ar naudu.» Kad jis beidzja runuot, ūtrais verās, ka tarrā vītā, kur jis gulēja, pagalvī, stuov naudas skreine zemē īškā. Ji obēji izroka tū naudas skreini un palyka cīši boguoti, a taurinīts īskrēja atpakaļ mutē.