Dvēsele iziet no cilvēka maza dzīvnieka veidā.
8. Andrejs Vaskis Tukumā.
Divi zemnieki veduši uz Rīgu brandvīnu. Atpakaļ braucot, apmetušies ceļmalā atpūsties un ieturēt pusdienas. Viens zemnieks paēdis, nolicies gulēt, otrs palicis vēl ēdot un sācis vērot gulētāju. Te tas redzot, ka no biedra mutes izskrienot liela melna muša, pārlaižoties pār ūdens bedrīti un nometoties uz cinīša. Un tā vairākas reizes: no cinīša uz muti, no mutes uz cinīša. Pamodies gulētājs un sācis stāstīt biedram sapni, ko tikko sapņojis. Redzējis lielu kalnu, kam apkārt bijuši ezeri. Kāds vecs tētiņš stāstījis, ka zem šī kalna esot nauda noglabāta. Otrs zemnieks izstāstījis savu novērojumu par mušu un teicis: «Kur tu varēji kalnu un ezerus redzēt, ka šite tādu nemaz nav?» Varbūt ka šis cinīts esot sapnī redzētais kalns un ūdens bedrītes tie ezeri? Tā domājis arī pirmais zemnieks. Sākuši zem cinīša meklēt naudu. Un kā tad ! Necik dziļi zem tā daudz naudas atraduši. Tā abi zemnieki palikuši bagāti.