Dvēsele iziet no cilvēka maza dzīvnieka veidā.

9. Skolnieks Bluzņins Preiļu pag.

Saiminīca nūnas veiram ēst. Verās: jis guļ aizmidzis. Jei nagrib mūdynuot un atsasāst kluotu. Te pat nūlīk arī ēdīni, bīzu putru un soldona pīna bļūdu. Jei sēd un verās, ka nu veira mutes izskrīn moza mušiņa, apskraida ap bīzas putras bļūdu, ap pīna bļūdu un īskrīn otkon mutē. Veirs tyulīt pazamūst un soka: «Vai, sīviņ, kū es sapynā redzēju! Es redzēju, ka staiguoju ap bīzas putras kolnim un pīna azaru.»

P i e z ī m e. M. E. Bērziņš Umurgā uzrakstījis teiku, kur Maizes ezerā noslīcis zēns rādījies par līdeku. LP, VII, I, 13, 3.