16. J. A. Jansons Nogalē.

Lieldienas rītā agri viena sieviņa steigusies uz baznīcu. Gar kapiem iedama, tā redzējusi daudz ļaudis ar uguņiem pa kapiem staigājam. Viņa nodomājusi, ka tiek noturēta kāda aizlūgšana par mirušiem, un arī uzgājusi uz kapiem, jo viņai tur bijuši piederīgie apglabāti. Kad piegājusi tuvāk, tad atskārtusi, ka staigātāji ir miroņi. Ieraudzījusi arī savus vecākus un māsu. Māsa arī viņu pazinusi, piesteigusies klāt un skubinājusi: «Bēdz, bēdz, māsiņ, lai neviens tevi neredz, citādi tev slikti klāsies!» Sieva steigšus devusies no kapiem zemē, bet bars miroņu to tomēr pamanījuši un dzinušies tai pakaļ. Sieva nometusi villaini un skrējusi, cik ātri spējusi. Tā sieva izglābusies, bet villaine bijusi saplēsta sīkos gabaliņos un uz katra kapa pa gabaliņam atrasts.