19. J. Hollanderis Madaliņas dr. Zin. Kom. kr. LP, VI, 37, 4, 6.

Vienai mātei nomiris bērns. Bet māte, katru svētdienu baznīcā iedama, gājusi bērna kapu apraudzīt. Reiz atnākusi baznīcā itin agri (nebijusi vēl sākta); tādēļ gājusi kapsētā pakavēties: nometusies ceļos un skaitījusi lūgšanu. Bet kad atkal cēlusies augšā, dzirdējusi savādi čakstam (čabam), it kā daudzi paceltos tāpat kājās, kā viņa cēlusies. Paskatījusies atpakaļ - ko ieraugot - miroņi kājās. Sākusi bēgt; bet miroņi dziedādami pakaļ. Līdz pirmam tiltiņam atskrējuši, tad atstājušies gan; tomēr sieva drīzi vien nomirusi.