24. E. Poriete Gulbenē. A. Aizsila kr.

Vienam gulbenietim Botvam, kas bijis liels grāmatnieks, nomirusi sieva. Pēc sievas nāves katru rītu, priekš saules lēkšanas, viņš gājis uz kapsētu mirušos apsveicināt. Vienu rītu vēl bijis tumšs, tas atkal gājis uz kapsētu. Apsveicot mirušos teicis: «Labrīt, labrīt, jūs biedriņi, vai esat saldi dusēj'ši?» Te kāda balss atbildējusi: «Kas nu par dusēšanu, ka visi sāni slapji! » Botva pārbijies un sācis bēgt. Nepazīstāmais dzinies pakaļ un kliedzis: «Botva, Botva!» Botvam izdevies iebēgt mājā un nelabais to nenoķēris. No tā laika Botva vairs nekad negājis mirušos sveicināt, jo baidījies, ka nelabais to sākšot atkal trenkāt.