28. Paegļu Mārtiņš Lielvārdē. Zin. Kom. kr. LP, VI , 38, 4, 10.

Senāk Lielvārdes pagastā dzīvojušas divas draudzenes: viena Kalna Kārlos, otra Lejas Kārļos. [Lejas Ķārļi reiz nodeguši un no tās reizes piešķirti pie Ķalna Ķārļiem (savienoti)]. Šīs draudzenes vienreiz norunājušas: « Ja mēs precēsimies, iesim viena otrai kāzās; ja mirsim, iesim viena otrai bērēs.» Labi. Bet pēc kāda laika viena nomirusi un otra netikusi vis bērēs: bijusi tai dienā darbos un ganījusi netālu no kapsētas govis. Bet kad nu redzējusi draudzeni vedam, tad vismaz uz īsu brīdi atstājusi govis, apsēdusies uz kapsētas valņa un raudājusi. Te - kas tas - vēl bērinieki labā gabalā - jau dzird: kapsētā dzied:

«Pasēti liniņi

Zem kārklu krūmiņa;

Nu ved liniņu

Plūcējiņu.»

Pēc maza brīža dziedājuši atkal:

«Ko tu guli, mālu grozs,

Uz tās mūsu dzirnu puses?

Tavas acis negrozītas,

Tavas dzīslas nestaipītas.»

To padzirdējusi, gane satrūkusies un aizsteigusies pie govim.

P i e z ī m e. Sal. V sējuma 14. pasaku. P. Š.