29. Runtuļu Vilis Vilcē. Jkr. IV. LP, VII, 69, 3.

Viens ceļinieks gājis nakts laikā pa ceļu un uzmaldījies uz Jēkuļu kapiem. Tas nolicies uz kāda kapu gulēt un laidies jau iemigties. Te izdzirdis sev apakšā dziedam smalkā, jaukā balsītī:

«Ko tu guli, nediženis,

Pie dižajiem ļautiņiem?

Ne tev acis pārgrozītas,

Ne dzīsliņas izstaipītas.

Ceļinieks nopratis, ka tā dzied miroņi. Uzcēlies, pārmetis krustu un devies tālāk.

P i e z ī m e 1. Skolotājs Skušķis no 70 g. v. M. Jurauckas Pilkalnē. «Kuo guoji nalougts lougtā vītā: ni ocs vuortijta; ni dzeislas staipijtas!» Tā Veļu-māte dziedājusi kapu racējam, kas dobi izracis, atslējies, iesnaudies un pa miegam šo Veļu-mātes dziesmu dzirdējis. L. P.

P i e z ī m e 2. Zvaigžņu Andžus Ērgļu Ozoliņos uzrakstījis šādu dziesmu :

Čavainīte gauži raud, stabausīšu kalniņā.

Kā tā gauži neraudās, aliņā jādzīvo? L. P.