32. A. Gari-Juone Domopolē.

Reizi sīvīte guoja uz kopim un skaitīja puoterus un jei dzierd, ka nazkas tuoļi, tuoļi dzīd. Jei dūmuoja, ka myrūni vad uz kopim, paceļ golvu, bet nikuo nadzierd. Nūlaiduse golvu, skaita otkon puoterus un dzierd vēļ tyvuok un tyvuok dzīžūt. Jei dūmoj: «Īšu pasavēršu, nu kurīnes vad.» Sīvīte izīt un pasaver, bet nikuo navad un jei padūmuoja, ka te ir slikti un suokā īt uz sātu. Paguojuse gabaliņu, dzierd, ka tik daudzi bolsim pēc juos nūsasmēja, jei saprota un lykās skrīt.