10. H. Skujiņa Aumeisteŗos.

Mācītāja vecais kučērs bijis sen jau miris un aprakts. Reiz jaunais kučērs vedis mācītāju uz Valku. Kad viņš atpakaļ braucis, tad pie Aumeisteŗu kapsētas sētas stāvējis vecais nomirušais mācītāja kučērs un teicis uz braucēju: «Ei, draugs, brauc nu labi ātri uz māju. Tūliņ nāks visi mironi no kapsētas un ies uz baznīcu dievvārdos. Tev sēdīsies vāģos un zirgi nevarēs pavilkt. Tad tevi mironi sāks mocīt, ka tu nevarēsi pabraukt: Nu man arī jāiet. Brauc vien labi ātri! Citi jau sāk nākt ārā.»

Vecais kučērs pazudis, un nu jaunais kučērs braucis tik ātri, cik vien varēdams. Bet zirgi sākuši drīz vien smagi vilkt. Laikam mironi braucēju panākuši un sēdušies vāģos. Baznīcas kalnā zirgi vairāk reizes apstājušies. Kad kučērs nobraucis baznīcai garām, tad uzreiz vāģi palikuši viegli un zirgi sākuši skriet lielos rikšos. Pie baznīcas miroņi izkāpuši.