15. E. Poriete Gulbenē. A. Aizsila kr.

Viens Gulbenes lielskungs negribējis bērnu, viņam arī nebijis neviena bērna. Reiz lielmāte saslimusi, aizvesta uz Vāciju un tur nomirusi, par ko lielskugs ļoti bēdājies. No Vācijas viņš atgriezies vēlā naktī. Pie baznīcas Gulbenē licis pajūgu apturēt, jo baznīcā degusi uguns un bijusi dzirdama dziedāšana. Lielskungs iegājis baznīcā un pretim tam nācis nomirušais zvanītājs un jautājis, vai gribot redzēt savu sievu un bērnus. Lielskungs arī vēlējies redzēt. Zvanītājs lielkungu uzvedis augšā pie ērģelēm. Še lielskungs ieraudzījis savu sievu un ap to pulciņu bērnu. «Vai tie tiešām būtu mani bērni?» jautājis viņš zvanītājam. «Jā! Ja jūs būtu bērnus gribējuši!» atteicis zvanītājs. Lielskungs no uztraukuma un žēluma paģībis. Tur to atraduši sulainis un kučiers un pārveduši mājā, kur tas arī drīz nomiris.