19. H. Skujiņa Smiltenes pag.

Reiz vienam večam gadījies iet gavēņa naktī gar kapu baznīciņu. Nebijis no baznīciņas vairs tālu, kad dzirdējis: baznīciņā dzied. Gājis turpu. Kad bijis jau pie kapu baznīciņas durvim, paskatījies iekšā. Baznīciņa bijusi pilna cilvēku ar tādām savādām zilganām un pelēkām sejām. Pazīstama neviena nevarējis saskatīt. Vecis spēris vēl soli - viss pazudis un baznīciņas durvis bijušas aizslēgtas.