Melnā grāmata.

8. J. Sprancis no P. Sprances Skujenē. J. A. Jansona kr.

Skujenes pagastā, netālu no Orķiem, senāk bijusi ļoti liela,veca egle. Pie viņas ļaudis Mārtiņos, visu dvēseļu dienā un vēl citās dienās, nesuši gaļu, plāceņus un šņabi, lai būtu gariem ko ēst. Reizēm šīs dāvanas palikušas neaiztiktas, tad &127;autiņi bēdājušies, ka gari ir nelabvēlīgi pret viņiem. Reizēm galu un plāceni apēduši suņi. Bet vienā Mārtiņu vakarā lielajam Andrievam gadījies nākt no Briežu krogus. Bijis labi iereibis. Nonācis pie lielās egles tas apēdis un izdzēris visu veļu ēdienu. Otrā rītā saimniece gājusi pēc traukiem un bijusi ļoti priecīga, ka gari visas dāvanas apēduši, nu tad tak varēšot gaidīt no viņiem pateicību.

P i e z ī m e. Par mirušo dvēseļu mielošanu veļu laikā jeb Dieva dienās (ap oktobŗa mēnesi) ir uzrakstīts ļoti daudz mānu, kādus A. Lerchis Puškaitis ir uzņēmis arī savā pasaku krājumā (LP, VII, I, 277-307.). Bet tā kā tie ir tikai māņi, ne teikas, tad tos še neesmu uzņēmis. P. Š.