8. A. Lerchis-Puškaitis no E. Ģedules Džūkstē. LP, VII, I, 21, 9.

Priekš kādiem 30 gadiem Jelgavā nomira Elejas grēfene. Drīzi pēc bērēm vienu dienu Elejā ies kalpone uz pīļu dīķi pīles barot: Viņai tek gadus vecā Marija, saimnieces meitenīte, līdz. Nonākušas pie dīķa, kalponei piepēži uznāk maigs miegs - nekur šauties kā gribas pasnausties. Tomēr kalponei bail, ka Marija neiekristu dziļajā dīķī, tādēļ tā ieliek galvu bērnam klepītī un liek lai pinot tai matus vaļā. Marija pin un šī aizmieg ciešā miegā. Te tai pašā brīdī Marijai pienākot klāt mirusī grēfene , trīs reiz palocoties un atkal pazūdot. Tūdaļ meita atmožoties. Istabā Marija izstāstījusi smalki jo smalki, kādās drēbēs grēfene parādījusies un - brīnumi, - stāstījums saskanējis ar grēfenes miroņa apģērbu, lai gan Marija mirušo nekad nebija redzējusi, ne arī zinājusi, kā tā apģērbta. Dzīva būdama, grēfene mazo Mariju aplam bija iemīlējusi.