11. F. Neimanis Zlēkā.

Mans tēvs bija par meža sargu Kalna mājā un tai laikā bija mans labākais draugs kāds vecītis, Andrejs vārdā. Viņš man stāstīja, ka pie Viļa atmatas spokojoties. Viņš pats tur gan neko neesot redzējis, bet tikai dzirdējis stāstam. Kad tur vēl esot bijusi atmata, tad esot redzēts vairāk reizes, ka tur divi preilenītes dancojot, un tad uz reizi pazūdot. Tālab tās tur dancojot, ka tur esot viens brūtgāns savu brūti nositis, kurai būtu bijuši dvīnīši.