Veļi māžojas.

18. Kārlis Skujiņa no L. Šveicares Lielvircavas pag.

Viens rijnieks, nakti riju kurinādams, grauzis sausu maizi. Pienācis mirušais kungs un teicis, ko šis ēdot sausu maizi, lai nākot līdz, viņš iedodot gaļu. Rijnieks aizgājis kungam līdz uz muižas klēti, kungs paņēmis lielu gabalu gaļas un prasījis rijniekam, vai neesot naža. Rijniekam naža nebijis. Kungs sācis kost galu ar zobiem, kas tam bijuši ļoti gari. Rijnieks iesaucies: «Kungs Jēzus Krist, kādi jums gari zobi! » Kungs nometis gaļu un vēja ātrumā izskrējis no klēts, tik svārku stūris iespiedies durvju starpā un noplīsis. Rijnieks palicis līdz rītam aizslēgtā klētī. Nebūtu svārku stūris palicis durvju starpā, rijniekam izietu slikti, jo kungi to noturētu par zagli. Kungi pazinuši svārku stūri par nomirušā kunga un atlaiduši rijnieku, nekā tam ļauna nedarīdami.

P i e z ī m e. Sal. iepriekšējās teikas par velnu un arī IV sējuma 15. pasaku. P. Š.