19. Skolniece Tomsone Talsos. T. Dzintarkalna krājumā.

Sis gadījums esot noticis priekš kādiem četradesmit gadiem. To man stāstīja Tamsona kundze, jo viss tas esot tad noticis, kad viņa bijusi vēl maza meitenīte. Viņas vecāki dzīvojuši tai pašā namā, ko līdz šim dēvē par Tamsona namu. Viņi esot dzīvojuši otrā galā, ne tur, kur tagadējie Tamsoni. Tas noticis no veca gada vakara ieejot jaunā gadā.

Talsos tolaik dzīvojis viens nabags, kas bijis jau labi pavecs. Vienu reizi viņš iedomājies ienākt un aplūkot, ko visi šai pieminētā namā darot un kā viņiem klājoties. Ienācis un apsēdies pie krāsns, bet bijis tāds novārdzis un savāds, nav neko runājis, kādu laiciņu pasēdējies, tad cēlies augšā un gribējis iet projām. Paņēmis vēl savu nastiņu un sācis celties augšā, te piepēži viņš nokritis gar zemi, un nav vair;s cēlies augšā. Mājas ļaudis redzējuši, ka viņš vairs augšā neceļas, gājuši klāt raudzīt, kas viņam noticis, bet šis jau bijis nomiris. Pēc tam aizgājuši viņu uz kapsētu un apglabājuši.

Bez pašiem saimniekiem mājās dzīvojuši pie viņiem vēl piemītnieki. Šie piemītnieki veca gada vakarā aizgājuši no mājām projām, un citu ļaužu mājās vairs nav bijis kā tikai viena namniece. Viņa bijusi apgulusies. Te pēc kāda laiciņa viņa dzird sarunu un ienāk no āra pa durvim tā kā divi cilvēki. Viņa gan nodomā, ka piemītnieki ienākuši, tomēr nevar saprast, kā viņi tikuši iekšā, jo durvis viņa no iekšpuses aiztaisījusi. Tā viņa domājusi gulēt tālāk, bet te viņa dzird, it kā klusu bubināšanu, pēc tam viens saka:«Nez cik būs pulkstens, jāpaskatās!» Bet namniece redz pēc kāda laiciņa, ka otrā istabā viens uzrauj spičku, paskatās pulkstenī un nosaka: «Pulkstens ir viens.» Pēc tam viss paliek klusu, ka nekas vairs nav dzirdams. No rīta viņa pamodusies un apskatījusies, ka mājā nav neviena cilvēka. Viņa nav varējusi saprast, kur piemītnieki palikuši. Pēc kāda laiciņa viņa dzird, ka pie loga klapē, iet laist iekšā un redz, kā iemītnieki tikai tagad pārnāk mājās. Viņa tūliņ šiem uzprasa: «Vai tad jūs nakti nebijāt mājā?» Viņi atteikuši, ka nav bijuši. Pēc tam namniece izstāstījusi, ko viņa nakti dzirdējusi, bet šie tikai brīnījušies un nav varējuši izprast, kas tur par lietu.

Bet nu ceļas liels jautājums, kas tad nu ir bijis naktī istabā, kad durvis no iekšpuses ir bijušas aiztaisītas. Sākuši domāt, ka nabags būšot nācis apskatīt savu vietu, kur viņš miris, un paņēmis arī savu draugu līdz tam parādīt. Tad mājnieki iedzinuši tai vieta; naglu, kur viņš miris, no tā laika nav vairs nekas spokojies.