22. H. Skujiņa Smiltenē.

Blomu muižas pils dārzā esot dziļš dīķis, ko saucot par Vaidavas dīķi. No šī dīķa pulksten divpadsmitos naktī izbraucot viena pēc otras skaistas karītes. Luktuŗi pie karītēm spīdot, kučērs sēdot uz bukas un priekšā esot četri vareni zirgi. Karītes piestājot pie pils durvim un no tām izkāpot tādi lepni kungi un dāmas, uzkāpot pa trepēm un ieejot kantorī. Drīz vien sākoties dancošana. Dancojot, ka švīkstot vien. Durvis tad pilī klabot un zīda drānas čaukstot. Dancotāji uzturoties tais telpās, kur neesot dzīvu cilvēku. Pienākot arī līdz durvim, aiz kurām esot kāds gulētājs, bet iekšā nenākot un aizejot atpakaļ. Arī ārā durvis esot visas pa nakti aizslēgtas, bet dancotāji tiekot pa tām iekšā, lai slēdzot, kā gribot. Dancotāji lustējoties kādu stundu, tad atkal piebraucot karītes. Viņi iekāpot karītēs un iebraucot dīķī, ugunim mirdzot. Kad gailis uz rīta pusi pirmo reiz dziedot, tad pilī viss esot klusu un mierīgi. Arī durvis esot tāpat aizslēgtas, kā vakarā palikušas. Notiekot tas tādēļ, ka pils esot uzcelta tai vietā, kur agrāk bijusi kapsēta.