Veļi māžojas.

23. J. Luters Otaņķē pie Nīcas. K. Lielozola kr.

Vienai meitai nomirusi māte. Līķi nolikuši Aizputes pils muižā. Katru vakaru meita gājusi uz riju pie miroņa sveces dedzināt. Bijis jau tumšs. Kāds puisis sarunājis iet meitu baidīt. Nākošā vakarā puisis apģērbies balts un gājis uz riju meitu baidīt. Meita rijā ieraudzījusi baltu tēlu nākam, sabaidījusies un mukusi mājā. Puisis dzinies meitai pakaļ. Puisis atskatījies uz riju un ieraudzījis, ka no rijas izskrien kaut kas balts un dzenas viņam pakaļ. Abiem palicis dikti bail un no bailēm palikuši ceļā guļot. No rīta kad meitu un puisi atraduši, bijuši jau beigti. No tā laika katru vakaru gar riju skrējušas trīs cilvēku ēnas.