28. L. Aizpurve Lubānā. A. Aizsila kr.

Stāsta, ka agrāk pāri Cepurīšu skolai gājusi kara līnija un vēl tagad, neilgi atpakaļ skola rādījušies ķēmi; tikai ar gudru padomu izdevies viņus dabūt projām. Zem katra stūra skolai esot paliktas bībeles.

Pār skolu esot vēlušies dažādi kamoli. Arī skolēni redzējuši galvas kausus spīdam vakarā uz pudamentes. Pats skolotājs bijis uzlicis uz pašas līnijas gultu un tā viņam katru nakti parādījušies spoki un aicinājuši drīzumā noņemt no ceļa savu gultu.

Tā arī kādā vakarā divi drošsirdīgi zēni palikuši nomodā, pie kam tie jau iepriekš aizslēguši durvis, sākot no pieliekamā kambara līdz zēnu guļamai istabai. Tas viņiem nācies diezgan viegli, jo tanī laikā skolā pāris izvēlētiem skolēniem bijusi liela vaļa un bijis jāiet uz Lubānas pili uz tiesas sēdi.

Tā nu viņi gulējuši, bet ap pusnakti no pieliekamā kambara nākot pa visām durvim troksnis, lai gan durvis tie noslēguši.

Guļamā istabā ienācis viens ķēms un gājis uz priekšu, līdz nonāca pie drošsirdīgiem zēniem un palīdis zem gultas. Zem gultas tas sācis klāt maisus. Tomēr arī zēni bijuši apdrošinājušies ar čārmušku krustiņu. Viņi apseguši galvas un gaidījuši, kas tālāk notiks, bet par laimi ķēms bijis izslīdējis kā caur sienu. Šādi gadījumi esot notikuši ļoti daudz, tikai šādas lietas skolēniem esot aizliegtas citiem izpaust.

P i e z ī m e. H. Skujiņa raksta no Cirgaļiem, ka Grundzāles lielskungs pēc nāves vēl redzēts braucam. J. A. Jansons dažādos apgabalos uzrakstījis teikas, ka kāds ceļagājējs redzējis miroņus pretim nākam, ka meita redzējusi savu karā kritušo brūtgānu, ka nomiris žīds vēl piecēlies no zārka un ka viens draugs vēl varējis sarunāties ar savu nomirušo biedru. K. Corbiks no Jaunsaules raksta, ka mironis aicinājis vienu saimnieku lauzties G. Polam no Skaistkalnes piesūtīta teika, kur no kapsētas iznācis ķēms norāvis gājējam no kažoka apakšas garu strēmeli. Skolniece E. Liepiņa no Strenčiem raksta, ka viena sieva redzējusi mirušo Ēveles baronu no līķu kambaŗa izjājam. L. Aizpurve piesūtījusi A. Aizsilam no Lubānas teiku, kur jājējs dzirdēts aiz muguras jājam un tad pazūdam. Skolnieks A. Ritenis no Nīcas uzrakstījis teiku, kur jājējs redzējis naktī kapsētā viru baltās drēbēs. A. Gari-Juone uzrakstījusi Domoplē teiku, kur no kapsētas iznākusi sieviete, kas ķērusi citu sievieti, kas tur gaŗām gājusi. Kad nevarējusi noķert tad izsaukusies: «Tava laime mana nelaime!» H. Skujiņa ir vēl piesūtījis trīs teikas, kur Palsmanes bargais lielskungs vēl staigājis apkārt pēc nāves, kur viens dārznieks redzējis naktī citu mirušu lielskungu, un kur Aumeisteru mirušais kungs staigājis no kapiem uz muižu. Pats esmu uzrakstījis no P. Zeltiņas Rīgā div teikas kur kapu sargs kapličā redzējis melnu kungu, un kur viena jauna meita redzējusi nupat mirušu draudzeni pie loga stāvam. K. Bankers piesūtījis Lerchim-puškaitim (VII, I, 97, 12) vienu teiku, kur Dundagas mežsargs redzējis «mirušo Dundagas dižkungu» ar savu draugu «pretim braucam un piepēži pazūdam. J. A. Jansonam no Nogales piesūtītas divas teikas, kur redzēts nošauts zaldāts «ar bisi rokā» uz akmens sēdam un kur «piektā gadā» nošautais mācītājs Grīns redzēts sēdam «baltās drēbēs ar krustu uz muguras». J. A. Jansons Nogalē ir uzrakstījis 2 teikas, kur miroņi iet no kapsētas uz upīti mazgāties, un kur sulainis aprauga savu mirušo kungu. Kungs pieceļas no zārka un kad sulainis tam piedāvā «lielo bībeli», «tad kungs sabrucis un palicis» par īstu mironi. J. Luters uzrakstījis K. Lielozolam no Otaņķes teiku, kur nosistā muižas modere pa naktim vēl rādījusies. Skolnieks A. Ritenis no Nīcas nodevis tam pašam Lielozolam teiku, kur nošāvies puisis rādījies vienai saimniecei. «kamēr tanī vietā, kur tas atradies, izkūpēja dūmu mutulis». A. Gari - Juone Domopolē uzrakstījusi teiku, kur uz kāda kapa kapsētā. Viens drošinieks tur piegājis klāt un mironis tanī lūdzis, rādījušās ugunis.