34. Jūlius Egle Gulbenē. Zin. Kom. kr. LP, VII, I, 977, l.

Divi zaldāti pavēlā vakarā gājuši uz ciemu. Te ceļā pamanījuši meitu. Tā apstājusies tiešām priekšā un negājusi nost. Zaldāti ar varu grūduši nost, nevarējuši pagrūst; tad dūruši ar pīķiem, bet pīķi nolūzuši: arī šāvuši - ir tas nelīdzējis ne nieka. Tikai pret rīta laiku, tad tikuši gaŗām. Pārnākuši mājā, ciemā, statstījuši saimniekam piedzīvojumu. Saimnieks pasmējies, teikdams: «Iesim to vietu aplūkot!» Aizgājuši un atraduši nolauztos pīku galus, izšautās lodes bērzā. Tad saimnieks pateicis, kas tā īstā nelaime te esot pie šā bērza: te esot pakārusies viena meita un tādēļ tas bērzs ne vienreiz vien jau izrādījies par meitu