36. H. Skujiņa Aumeisteŗos.

Reiz siena laikā, noslīcis jaunā Gaujā jauns puisis vārdā Jānis. Kā zināms, Gauja pavasara plūdos maina bieži vien savu gultni. Jaunais ūdens ceļš tiek saukts par jauno Gauju, turpretim agrākā Gaujas gultne tiek saukta par attaku.

Noslīkušais puisis bieži vien rādījies pieguļniekiem un tos baidījis. Tādēļ arī tai Gaujas līcī neviens pieguļā labprāt nejājis. Kad pieguļnieku tuvumā nebijis, Jānis sācis saukt: «Nāciet uz jauno Gauju! Nāciet uz jauno Gauju!» Jāņa saucieni apklusuši tikai tad, kad gailis no rīta pirmo reiz dziedājis. Apkārtējo māju iedzīvotāji nevarējuši naktīs ,gulēt. Ilgi izgudrojušies un izmēģinājušies visādus līdzekļus, bet nekas nav palīdzējis. Jānis tāpat pusnaktīs saucis uz jauno Gauju.

Vienā mājā, notikuma vietas tuvumā, ienācis vecs nabadziņš un lūdzis dāvanas. Saimnieks nabadziņu pamielojis un izstāstījis par Saucēju un lūdzis padomu. Nabadziņš arī izstāstījis, kā lai dara. Izkaluši no ola mazu krustiņu un iemetuši Gaujā, tai vietā, kur Jānis noslīcis. No tās reizes Jānis nedz rādījies, nedz arī saucis.

P i e z ī m e. No 36. līdz 38. numuram ir runa par nelaikā mirušiem veļiem. P. Š.